Ēdienkarte. Mairas īpašās krāsainās pankūkas
Ja man kāds pirms dažiem gadiem būtu teicis, ka kādreiz mājas kafejnīcā pasniegšu zaļas, violetas un oranžas pankūkas, es droši vien tikai pasmaidītu.
Bet dažas no labākajām receptēm rodas pavisam nejauši.
Kad piedzima mūsu jaunākais dēls Teodors, pankūkas kļuva par vienu no viņa iecienītākajiem ēdieniem. Gribējās tās pagatavot nedaudz veselīgākas, mazāk saldas un reizē interesantākas bērniem.
Vienā dienā ledusskapī bija palicis plūškoka sīrups. Nodomāju – kāpēc gan nepieliet to pankūku mīklai? Pankūkās taču var ielikt gandrīz visu, kas atrodams virtuvē.
Rezultāts mani pārsteidza. Mīkla ieguva skaistu violetu krāsu, bet pankūkas – vieglu plūškoka garšu. Turklāt nebija nepieciešams pievienot papildu cukuru, jo saldumu deva banāns un plūškoka sīrups.
Pēc tam pienāca spinātu kārta.
Būsim godīgi – reti kurš bērns priecājas par spinātiem. Bet pankūkās? Tur tie pārvēršas par ko pavisam citu. Skaisti zaļām pankūkām, kurās spinātu garšu gandrīz nemaz nejūt. Tieši zaļās pankūkas mūsu bērniem joprojām ir visiecienītākās.
Vēlāk receptei pievienojās arī smiltsērkšķi, kas pankūkām piešķir saulaini oranžu krāsu un vieglu, patīkamu skābumiņu.
Ikdienā mūsu ģimenē šīs pankūkas cepam no kviešu un auzu miltu maisījuma. Tās nav tik saldas un pufīgas kā klasiskās pankūkas, toties ļoti gardas un sātīgas.
Savukārt mājas kafejnīcai recepti nedaudz pielāgojām. Tās būs vieglākas, pufīgākas un vairāk atgādinās vafeles, lai ikviens varētu izbaudīt to krāsu un garšu.
Trīs krāsas. Trīs garšas.
Mājas kafejnīcā varēs nogaršot:
💜 Plūškoka pankūkas – ar vieglu plūškoka garšu un skaistu violetu toni.
💚 Spinātu pankūkas – bērnu favorītes, kur spinātus gandrīz nemaz nejūt.
🧡 Smiltsērkšķu pankūkas – ar vieglu, atsvaidzinošu skābumiņu.
Tās pasniegsim kopā ar mūsu pašu gatavotajiem Berry Wind ievārījumiem – plūškoka, smiltsērkšķu, rabarberu un cidoniju–ķirbju. Nelielās porcijās, lai var nogaršot katru un atrast savu iecienītāko.
Ja godīgi – šīs pankūkas vispirms gribas nofotografēt un tikai tad ēst!
Un tas ir pilnīgi saprotami.
Taču man tās vienmēr atgādinās ko citu.
Nevis krāsas.
Bet vakarus mūsu virtuvē, kad mani dēli gaida, kura pankūka šoreiz nonāks uz viņu šķīvja.
Tieši tāpēc ēdienkartē tās saucas "Mairas īpašās krāsainās pankūkas". Ne tāpēc, ka recepte būtu sarežģīta, bet tāpēc, ka tā ir dzimusi mūsu ģimenē un gadu gaitā kļuvusi par vienu no mūsu mājas simboliem.